Print this page
Artūrs Jeresjko | Kas maksās par reformu

Artūrs Jeresjko | Kas maksās par reformu

Izskatās, ka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas martā pieteiktā nodokļu reforma nebūs kārtējais priekšvēlēšanu šovs, kuri Latvijā parasti beidzas ar neko. Valdība ir nopietni ķērusies pie nodokļu sistēmas sakārtošanas, un, spriežot

pēc ministru degsmes, jaunajā gadā mūs sagaida jauna nodokļu realitāte.

 

Šī cēlā ideja iekļauj sevī iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu par trim procentpunktiem un nulles procentu likmi peļņai, kuru uzņēmumi būs gatavi investēt savā attīstībā. Tas viss, protams, ir ļoti labi. Slikti, ka caurumu, kurš radīsies reformas rezultātā būs jālāpa plašām Latvijas nodokļu maksātāju masām.

Lai kompensētu mazākus budžeta ieņēmumus, ir jau nolemts palielināt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam, kā arī celt nodokli azartspēlēm.

Un kā tad būs ar Latvijas konkurētspēju reģionālajā tirgū? Finanšu ministrija uzstāj, ka Lietuvas un Igaunijas kolēģi neizmantos izmaiņas Latvijas nodokļu politikā savtīgi. Pat vairāk: akcīzes nodokļa palielināšana ir arī Viļņas un Tallinas plānos.

Valsts pārvaldē strādājošie ekonomisti uzskata, ka pat neceļot Latvijā akcīzes nodokli, cenas vienalga kāps, jo - izmantojot situāciju - tās cels tirdzniecības uzņēmumi. Tādējādi valsts budžetu sagaida zaudējumi, savukārt tirgotāji no šī situācijas tikai iegūs.

Šāda loģika ir apstrīdama. Nav skaidrs, kāpēc uzņēmējiem būtu obligāti jāceļ cenas. Varbūt bizness nolems pelnīt, palielinot apgrozījumu. Kas, starp citu, jau notiek netālu no Latvijas-Igaunijas robežas: lielāks akcīzes nodoklis degvielai un alkoholam Igaunijā ir novedis pie tā, ka igauņi masveidā svētceļo uz Latvijas pierobežu DUS un supermārketu alkohola nodaļām.

Taču Finanšu ministrijai šie argumenti nav gana labi. Ar lielu varbūtības pakāpi var prognozēt, ka lēmumi par jaunajiem nodokļiem stāsies spēkā jau nākamajā gadā.

Latvijas iedzīvotāji maksās par to šādi: ar 2018. gada 1. janvārī ir plānots palielināt akcīzes nodokli benzīnam par 7,8%, bet dīzeļdegvielai - par 11%. Akcīzes nodokli cigaretēm ar 2018. gada 1. jūliju plānots celt par 5,5%. Akcīze vīnam ar 2018. gada 1. martu tiks palielināts par 18%, alum - par 24%, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 15%.

Tādējādi par šo reformu samaksās smēķējošie autovadītāji, kuri, izkāpjot no automašīnas, labprāt iedzer.  Taču var gadīties, kā šādu cilvēku skaits Latvijā nebūs pietiekams, lai kompensētu mazākus ieņēmumus valsts budžetā: šis caurums pirmajā reformas gadā varētu būt 50 līdz 100 milj. eiro apmērā. Tādēļ vienmēr skaidrā esošajiem, turklāt nesmēķējošajiem kājāmgājējiem modrību zaudēt nevajadzētu. Gan jau mūsu reformas mīlošie ministri tiks klāt arī viņiem.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko / Артур Ересько.