шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Pārtika un nafta uzskrūvējušas Latvijas cenas

Artūrs Jeresjko | Pārtika un nafta uzskrūvējušas Latvijas cenas

Salīdzinot ar februāri, martā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,9%. Gada laikā - rēķinot no 2016. gada marta līdz 2017. gada martam - inflācija sasniedza 3,4%.

 

Martā salīdzinājumā ar šo

pašu pagājušā gada mēnesi vidējo cenu līmeni visvairāk ietekmēja dārgākas pārtikas preces, bezalkoholiskie dzērieni, kā arī ar transportu saistītās preces un pakalpojumi, tātad arī degvielas cena.

Iemesls šim straujajam cenu kāpumam ir meklējams virspusē: inflācija pieaug, jo straujāk attīstās ekonomika, dārgākas ir kļuvušas degviela un pārtika un palielinās arī ne pārāk turīgo Latvijas iedzīvotāju ienākumi.

Ņemot vērā to, ka pāris tuvākajos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme būs 3-5% gadā, par deflāciju vai vienkārši mērenu inflāciju var aizmirst. Līdz ar ekonomisko izaugsmi parasti tiek fiksēts arī cenu kāpums.

Sagaidāms, ka 2017. gadā inflācija Latvijā būs aptuveni 3%, bet 2018. gadā - 2,2%. Taču reālajai neto algai vajadzētu pieaugt straujāk par cenām: šogad tā palielināsies par 3,5%, bet nākamajā gadā - par 4,5-5%.

Vēl viens skaidrojums straujajai inflācijai no nulles pagājušā gada augustā līdz 3,4% šī gada martā varētu būt naftas un pārtikas produktu cenu kāpums globālajā līmenī. Svārstības pasaules tirgos momentāli atspoguļojas cenu zīmēs Latvijas veikalos: pēdējā gada laikā degvielas cenas Latvijas DUS ir pieaugušas par 18,2%, savukārt pārtikas cenas - par 5,4%.

Vienīgais mierinājums: cilvēkiem un mašīnām paredzētais ēdiens tuvākajā laikā dārgāks nekļūs: martā cenas degvielas uzpildes stacijās samazinājās par 0,3%, bet pārtikas preču veikalos par 0,4%. Pēc visa spriežot, otrajā pusgadā iepriekš minēto faktoru ietekme vairs nebūs tik izteikta, un Latvijas cenas piebremzēs savu lidojumu.

Taču šeit daudz kas būs atkarīgs no OPEC un citu naftas pārstrādes valstu, tai skaitā Krievijas, prasmes vienoties un vēlmes ievērot savas saistības. Ņemot vērā to, ka divu lielāko pasaules naftas nozares spēlētāju - Saūda Arābijas un Krievijas Federācijas - politiskie kontakti kļūst arvien intensīvāki, var prognozēt, ka Rijāda un Maskava izdarīs visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējās cenas daudzmaz komfortablā līmenī - 50-55 ASV dolāru par barelu.

Situācija ar pārtiku līdzinās naftas nozarē notiekošajiem procesiem. Arī šeit straujo cenu kāpumu ir nomainījusi stabilizācija.

Martā pārtikas cenu FAO indeksa (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) vidējā vērtība bija 171 punkts, kas ir par 20 punktiem jeb 13,4% vairāk nekā pagājušā gada martā. Tai pašā laikā salīdzinājumā ar šī gada februāri FAO indekss ir samazinājies par 5 punktiem jeb 2,8%.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko / Артур Ересько.