шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Kurp dodas Baltijas valstu galvaspilsētas?

Artūrs Jeresjko | Kurp dodas Baltijas valstu galvaspilsētas?

Rīga, Tallina un Viļņa ir veidojušās gadsimtiem ilgi. Attīstos pilsētu, ir iespējams padarīt to maksimāli ērtu pilsētas iedzīvotājiem, līdztekus saglabājot vēsturisko mantojumu.

 

Taču šie attīstības plāni ir vistiešākajā veidā atkarīgi

no konkrētās pašvaldības budžeta.

Oficiālie dati liecina, ka Rīgas pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2016. gadam ir ieplānoti 810,18 milj. eiro apmērā.

Otrais lielākais ''maks'' ir Tallinai - 570,4 milj. eiro.

Runājot par dienvidos esošo Viļņu, tās pašvaldības budžets 2016. gadam Baltijas valstu vidū ir vispieticīgākais - 417,2 milj. eiro.

Taču, ja šos budžetus sadala ''uz galviņām'' jeb katru pilsētas iedzīvotāju, paveras nedaudz cita aina.

Visturīgākie, izrādās, ir Tallinas iedzīvotāji - šogad katram no viņiem ir atvēlēti 1 290 eiro.

Rīdzinieki nedaudz atpaliek. Šeit budžets ir izveidots, rēķinot 1 266 eiro uz vienu rīdzinieku.

Visbēdīgāk klājas Viļņai - tikai 773 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Būs vien jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem. Tādi eksperimenti kā Dubajai lielākajām Baltijas pilsētām nav pa kabatai. Pārbūvēšana visos virzienos vienlaicīgi arī nē. Tādēļ nāksies vien izvēlēties stratēģiskās prioritātes un īstenot tās ar pakāpenisku finansējumu.

Rīga par vienu no galvenajiem pilsētas attīstības projektiem ir izvirzījusi jaunas stacijas tapšanu, kurai būtu jāparādās Rail Baltica dzelzceļa būvniecības ietvaros. Šeit būs jāatrisina visai sarežģīts uzdevums: saglabājot Vecrīgas kā UNESCO Pasaules mantojumā iekļautā objekta vērtības, pārbūvēt un paplašināt Centrālo staciju, transformēt uzbērumu, izveidot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu un uzbūvēt jaunu tiltu pāri Daugavai.

Savukārt Tallinā uzsvars tiks likts uz pasākumiem, kuri ļautu atgriezt cilvēkus pilsētas centrā, apstādinot iedzīvotāju ''migrāciju'' uz pilsētas nomalēm un priekšpilsētu. Mērķis - atbrīvot pilsētas centru no privātā transporta, lai tas kļūtu pieejamāks gājējiem un riteņbraucējiem.

Arī Rail Baltica stacijas būvniecība būs ļoti liels un nozīmīgs projekts. Bet jūras krastā, kurā agrāk bija plaša industriālā zona, Tallina plāno uzsākt jauna rajona attīstīšanu. Tajā atradīsies vieta sporta un atpūtas zonām, gājēju promenādēm, radošajām kvartālam un tamlīdzīgiem objektiem.

Savu plāno maciņu Viļņa mēģina kompensēt ar biezās mapēs apkopotiem, grandioziem plāniem. To, kā Lietuvai sokas ar grandiozu plānu izpildi, var saprast, pavērojot Visaginas AES būvēšanas procesu. Un tomēr: Lietuvas galvaspilsētā līdz 2020. gadam jau ir ieplānotas investīcijas pusmiljarda eiro apmērā.

Šeit ir radusies vēlme attīstīt kādreizējās rūpnieciskās zonas, kuru platība nav mazāka par 500 ha, tai skaitā 120 ha pilsētas centrā. Tiek plānots izveidot jaunu debesskrāpju rajonu pilsētas centrā, daudzfunkcionālo rajonu ''Arhitektūras parks'', kā arī turpināt PSRS mantojuma - bloku ēku  - atjaunošanu.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Ересько Артур).