шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Laiks un nauda

Artūrs Jeresjko | Laiks un nauda

Gada laikā vidējais Latvijas pelnītājs ir kļuvis par 6,4% vērtīgāks. 2016. gada otrajā ceturksnī darba devēji bija spiesti maksāt saviem darbiniekiem 7,50 eiro stundā jeb par 45 centiem vairāk nekā pirms

gada.

 

Šādā vienmērīgā tempā Latvijas nodarbinātie sadārdzinās jau kopš 2010. gada 4. ceturkšņa. Pirms tam viņi pilnā apjomā ''baudīja'' krīzes sekas, jo gandrīz divus gadus norisinājās masveida algoto darbinieku ienākumu konsolidācija, kura gada griezumā varēja sasniegt pat 15%.

Tomēr arī pašreizējās darba stundas tarifa likmes (jeb darba devēju izdevumu) kāpums  nav skāris trīs Latvijas tautsaimniecības nozares. Lai cik tas nebūtu dīvaini, lielākie zaudētāji ir valsts pārvaldē strādājošie - viņu uzturēšanas izdevumi gada laikā ir samazināti par 1,8%. Ja 2015. gada 2. ceturksnī viens valsts pārvaldē nodarbinātais valstij izmaksāja 9 eiro 13 centus, tad no šī gada aprīļa līdz jūnijam tie bija jau 8 eiro 96 centi. Tādēļ nebūtu ko brīnīties par to, ka valdība jau kuro mēnesi nevar atrast adekvātu speciālistu VID vadītāja amatam. Ir tādi, kuri būtu gatavi strādāt par nolikto algu, taču viņi neatbilst augstajām amata prasībām. Savukārt tiem, kuri atbilst, šāds atalgojums neinteresē.

Enerģētikas un izglītības jomas darbinieki pieder pie pārējām divām zaudētāju grupām. Pēdējie ar nepacietību gaita izglītības ministra Kārļa Šadurska reformu iznākumu. Iespējams gada griezumā viņu darba stundas tarifa likme tomēr būs pieaugusi.

Pats straujākais ienākumu palielinājums ir fiksēts noslēpumainajā ''citu pakalpojumu'' nozarē. Šeit gada laikā par vienu darba stundu sākts maksāt par 21,4% vairāk. Taču kļūt stāvus bagātam, sniedzot ''citus pakalpojumus'' neizdosies - tā ir viena no lētākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kurā pat pēc šāda milzīga lēciena darba stunda izmaksā vien 6,32 eiro.

Salīdzinājumam: visvairāk saviem darbiniekiem maksā banku, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumu īpašnieki. Šī gada 2. ceturksnī tie bija 16,47 eiro stundā (+4,8% gadā).

Ar iespaidīgu darba stundas tarifa likmes kāpumu var lepoties arī būvniecības nozare (+12,9% gadā). Taču vienlaikus ar šo kāpumu ļoti strauji (-16,8%) samazinājies nostrādāto stundu skaits. Tāpēc, gaidot jaunas finanšu injekcijas no Eiropas fondiem, būvniecības nozare dzīvo pēc principa ''labāk mazāk, bet labāk'': projektu un būvdarbu veicēju skaits samazinās, taču tie, kuriem ir izdevies noturēties savās darbavietās, pelna vairāk.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).