шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Visi darbi vienlīdz labi?

Artūrs Jeresjko | Visi darbi vienlīdz labi?

Straujais Latvijas iedzīvotāju "labklājības" kāpums ir nedaudz zaudējis tempu. Ja pirmajā ceturksnī vidējā (bruto) alga gada griezumā pieauga par 5,9%, tad otrajā šis kāpums bija vien 3,3%.

 

Interesanti, ka Latvijas

strādājošo algas palielinās lēcienveidīgi, un šos lēcienus ir diezgan grūti izskaidrot. Piemēram, aprīlī  algas pieauga vien par 1,7%, bet maijā jau par 4,7%. Ar ko maijs ir labāks par aprīli saprast ir grūti, taču šāda veida lēcieni un kritumi liecina par zināmu neprognozējamību valsts iedzīvotāju ienākumos.

Lai kā arī būtu, nominālās algas pieaugums notiek uz cenu krišanās fona, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem kļūt vēl nedaudz maksātspējīgākiem. Salīdzinot 2016. gada otro ceturksni ar šo pašu 2015. gada periodu, var konstatēt, ka vidējā (neto) alga ir pieaugusi par 2,9%. Savukārt šajā periodā fiksētā deflācija ir ļāvusi kāpināt strādājošo pirktspēju par visiem 3,6%.

Jāpiebilst: pat neskatoties uz to, ka šogad ir nedaudz palielināts neapliekamais minimums, neto alga aug lēnāk par bruto algu. Daļēji to var skaidrot ar mēģinājumu ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, kura Latvijas kontekstā izpaudās tā saucamajā solidaritātes nodoklī algām virs 4 tūkst. eiro mēnesī.

Runājot par iedzīvotāju ienākumiem katrā atsevišķā nozarē, Latvijas algu topa augšgalā joprojām ir finanšu un apdrošināšanas joma. Šeit gada pieaugums ir 4,5% (no 1 788 eiro 2015. gada 2. cet. līdz 1 869 eiro 2016. gada 2. cet.). Otrajā vietā ir IT speciālisti (+3,6% līdz 1 333 eiro), bet trešajā -  enerģētiķi (+1,4% līdz 1 153 eiro).

Salīdzinājumam: vissliktāk Latvijā ir apmaksāti pavāri, viesmīļi, šveicari un istabenes, kuri pelna trīsreiz mazāk par baņķieriem.   Vidējā sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu sektora darbinieku alga šī gada 2. ceturksnī bija vien 557 eiro. Dzeramnauda oficiālajā statistikā, protams, nav iekļauta.

Runājot par tuvāko nākotni, tā izskatās visai cerīgi. Latvijas vidējo algu ciparus vajadzētu uzlabot būvniecībā strādājošajiem, kuriem šobrīd klājas diezgan grūti. Būvniecības nozarē strādājošo skaits pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar šo pašu iepriekšējā gada periodu ir sarucis par 10 tūkstošiem. (Laikam būs pārkvalificējušies par baņķieriem.)

Šī sarežģītā situācija mūsu būvlaukumos ir saistīta ar kavēšanos Eiropas Savienības fondu apguvē. Taču šī gada otrajā pusē, apgūstot fondu piedāvātos līdzekļus, būvniecības nozarei ir visas izredzes palēnām atkopties, veicinot Latvijas ekonomisko izaugsmi un palīdzot efektīvāk cīnīties ar bezdarbu. Un tas savukārt pozitīvi ietekmēs mūsu atalgojumu.

Tādēļ ar diezgan augstu varbūtības pakāpi varam prognozēt, ka šogad algas Latvijā pieaugs vidēji par 6-7%.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).