шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Kā Latvija apgūst ES fondu līdzekļus

Artūrs Jeresjko | Kā Latvija apgūst ES fondu līdzekļus

Ja dod, tad ņem. Šo principu Lietuva un Igaunija ir iegaumējušas labāk nekā Latvija. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem Latvija pagaidām nav spējusi pietiekami apjomā apgūt Eiropas Savienības līdzekļus to jaunajā plānošanas

periodā (2014.-2020. g.). Kamēr Rīgā vēl tikai gatavo attiecīgos dokumentus, Viļņa jau ir ķērusies klāt pie fondu sadales, savukārt Tallina Baltijas reģionā ir tikusi vistālāk, un jau slēdz pirmos līgumus ar Eiropas subsīdiju saņēmējiem.

 

Jāsaka gan, ka arī iepriekšējā (2007. -2013.g.) ES fondu apguves periodā, būdama pēdējā Baltijas valstu trijotnē, 11 Centrālās un Austrumeiropas valstu sarakstā Latvija tomēr  izrādījās kaut kur pa vidu. Labāk ar Eiropas naudas sadali tika galā vien Lietuva, Slovēnija, Igaunija un Ungārija.

Runājot par Latvijā noslēgtajiem līgumiem, 97% gadījumos finansējums tika piešķirts. Salīdzinājumam: Čehijai tas izdevās tikai 89%, bet Rumānijai vispār - 73% gadījumu. Ir vēl arī Horvātija ar tās 57%, taču šeit der atcerēties, ka Horvātija iestājās ES tikai pašās plānošanas perioda beigās (2013.g.), kas, protams, ļoti ietekmēja noslēgto līgumu skaitu.

Kopumā iepriekšējā plānošanas periodā (2007.-2013.g.) Centrālās un Austrumeiropas valstīm no ES fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro - tie ir aptuveni 14,8% no šī reģiona gada IKP. Latvijai no šīs summas pienācās 4,5 mljrd., Igaunijai - 3,4 mljrd., bet Lietuvai - 6,8, mljrd. eiro.

Interesanti, cik liels ir Eiropas atbalsts, pārrēķinot to skaitļos uz vienu Latvijas iedzīvotāju? Sanāk, ka no visām Baltijas valstīm vidējam Latvijas iedzīvotājam Brisele bija sarūpējusi vismazāk - 2 298 eiro (Lietuvas - 2 320, bet Igaunijas - 2 592 eiro). Taču, palūkojoties uz visu Centrālās un Austrumeiropas reģionu kopumā (vidējais rādītājs - 1 847,9 eiro), Latvijai, protams, būtu grēks sūdzēties.

Kā tad mēs iztērējām Eiropas miljardus? Pateicoties ES fondiem, Latvijā tika izremontēti gandrīz 1000 km autoceļu un vairāk nekā 50 km dzelzceļu. ES subsīdijas ļāva radīt vairāk nekā 5000 jaunu darbavietu, un 205,5 tūkst. bezdarbnieku tika iesaistīti sabiedriski derīgajos darbos. Vairāk nekā 21,8 tūkst. skolotāju saņēma iespēju paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju. Pateicoties ūdnessaimniecības sakārtošanas projektiem, gandrīz 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju krānos ūdens ir kļuvis kvalitatīvāks.

Taču, ņemot vērā pašreizējo bezdarbnieku skaitu un vēl daudzus jo daudzus neizremontētu ceļu kilometrus, šāda kavēšanās ES fondu (4,39 mljrd. eiro) apguvē raisa izbrīnu. Ja dod, tad ņem!

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).