шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Uz cenām spiež no visām pusēm

Artūrs Jeresjko | Uz cenām spiež no visām pusēm

Latvija ir nopietni iestrēgusi deflācijas zonā. Lai gan jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir palicis nemainīgs, gadā griezumā (2016. gada jūnijs salīdzinājumā ar 2015. gada jūniju) ir vērojama deflācija

- 0,5%.

 

Latvijas ekonomika joprojām plūc naftas, gāzes un mazuta cenu krituma un ar tiem saistītās siltumenerģijas tarifu pazemināšanās izraisīto reāliju augļus.

No negaidītās naftas atlaižu sezonas savu labumu - līdztekus ierindas iedzīvotājiem un uzņēmumiem - nolēma gūt arī valdība. Nogaidot īsto brīdi, līdz cena par barelu nokrita zemāk par zemu (šajā ciklā tie bija 30 ASV dolāri par barelu), Ministru kabinets palielināja akcīzes nodokli degvielai. Rezultātā šodien, kad nafta ir vairāk nekā divas reizes lētāka nekā pirms diviem gadiem, benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās jau ir atgriezušās laikos, kad tā maksāja vairāk nekā 120 ASV dolāru par barelu.

Sekojot naftas produktu akcīzes nodoklim, ar nelielu nokavēšanos pie nodokļu palielinājuma tika arī komunālie pakalpojumi. Sākot ar 1. jūliju tie būs aplikti ar PVN. Summu, kuru Latvijas dzīvokļu un māju īpašniekiem, veicot savus ikmēneša komunālos maksājumus, izdosies ietaupīt, pateicoties lētākai dabasgāzei, ir nolemts sadalīt starp valsts un iedzīvotāju maciņiem.

Tai pat laikā, naftas cena, kura ir nostiprinājusies aptuveni 50 dolāru līmenī, jaunas dāvanas vairs nesola. Savukārt algas, kuras pēdējo gadu laikā ir konsekventi augušas, izraisa pieprasījuma palielināšanos, tādēļ kārdinājums paaugstināt cenas patiešām ir liels. Šo kārdinājumu piezemē apkārt valdošā nenoteiktība - kas mūs sagaida nākotnē?

Regulārie, uz samazinājumu vērstie Latvijas IKP prognožu precizējumi, Brexit, svārstības Eiropas finanšu tirgos, ekonomiskais karš ar Krieviju, kurš saskaņā ar Francijas Perspektīvo pētījumu un starptautiskās informācijas centra CEPII publicētajiem datiem ik gadu nes Latvijai 319 milj. eiro lielus zaudējumus ...  Tas viss liek patērētājiem un uzņēmējiem nevis tērēt, bet taupīt. Kas savukārt nekādi neveicina cenu pieaugumu.

Un tomēr visu iepriekš minēto faktoru mijiedarbības rezultātā cenas pāries no krituma pie kāpuma, taču tas notiks palēnām - gadā griezumā Latvijā gaidāmā inflācija nepārsniegs  0,1-0,2%.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).