шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Rūpnieciskā revolūcija: kāpums pirms krituma

Artūrs Jeresjko | Rūpnieciskā revolūcija: kāpums pirms krituma

Globalizācijas bremzēšana

Rietumeiropas vidējais slānis redz, ka viņa materiālais stāvoklis neuzlabojas un visā vaino globalizāciju: pārāk daudz, redz, tiek palīdzēts trūcīgajām valstīm.

Tā ir taisnība: vislielāko labumu no globalizācijas ir guvuši

pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas. Viņi arī būs, tie, kas cietīs pirmie, ja Rietumi nolems nedaudz ''padzīvot sev''.

Latvijas gadījumā ir pēc iespējas ātrāk jāapgūst Eiropas nauda. Pēc principa: ņem, kamēr dod. Precīzāk sakot: runa ir par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un "Rail Baltica'' projektu. Turklāt vēlams ar minimāliem zaudējumiem pārdzīvot Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī uzlabot ekonomiskās attiecības ar alternatīvajiem - Ķīnas un Krievijas - tirgiem. Lai gan otrajā gadījumā ekonomikai pa vidu jaucas arī politika.

 

Novecojusi ekonomika

Pasaule noveco, līdz ar to palielinoties tirgum, kurš balstās uz tiem, kam pāri septiņdesmit. Šiem cilvēkiem ir vajadzīgas ne vien preces un pakalpojumi, kuru vērtība līdz ar gadiem pieaug, bet arī darba tirgus, kurā būtu pieprasītas vecu cilvēku zināšanas un prasmes.

Tā saucamo ''sirmo ekonomiku'' vajadzētu uztvert nevis kā valstij uzliktu slogu, bet gan kā jaunu iespēju valsts ekonomiskajai attīstībai.

Latvijai, kura strauji noveco, tas ir īpaši aktuāli. Tādēļ ir jāiegulda izglītībā - jo īpaši moderno tehnoloģiju jomā -, jārada elastīgāki darba apstākļi (darba vietu un laiku ieskaitot) un jānodrošina atbilstošs atalgojums.

 

Biznesā mainās spēles noteikumi

Izmaiņas tehnoloģiju jomā ir par pamatu teju vai vēsturiskām izmaiņām ražošanā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – “Uber”, “Airbnb”, šie un citi līdzīgi servisi iezīmē sākumu pārmaiņām, kuras varētu sagaidīt mūs nākotnē.

Šobrīd jaunie ''spēles noteikumi'' vēl tikai top. Tādēļ uzņēmējiem un politiķiem ir vērīgi jāseko visam līdzi un jācenšas prognozēt gaidāmās pārmaiņas.

 

Pēdējā iespēja reformām

Attīstīto valstu parādu slogs ir kā nepārejošas galvassāpes. Eiropā tie vidēji ir 86% no IKP un veido labklājību ''uz parāda'', ko nevar saukt par ilgtermiņa risinājumu.

Tāpat pašlaik vēl ir grūti prognozēt, kādas būs pasaules lielāko centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas sekas ilgtermiņā.

Tas viss kopā no vienas puses nekādi neļaus mums izvairīties no ekonomiskām kataklizmām nākotnē, no otras: brīdināts - tātad apbruņots. Vēl ir laiks sagatavoties un ieviest dzīvē nepieciešamās reformas.

Vēl ir iespējams padarīt uzņēmējdarbības vidi Latvijā investoriem pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan arī izglītības kvalitāti.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).