Pasaules Bankas brīnumainā, valsts labklājību veicinošā, eliksīra sastāvs ir gaužām vienkāršs - ir jāsavāc vienkopus pēc iespējas vairāk cilvēku un uzņēmumu un jāapliek visus ar papildu nodokļiem. Turklāt jāseko līdzi tam, lai atsevišķi neapzīnīgi subjekti nevarētu ērti nolīst kādā ēnainā nostūrī.
Tulkojot visu iepriekš minēto ekonomiskajos terminos: ar nodokļiem iekasējamo ieņēmumu apjomu Latvijā var un vajag palielināt, šim nolūkam ir a) jāpaplašina nodokļu bāze, b) jāpaaugstina nodokļu likmes un c) jāsamazina iespējamība izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.
Pārliecība, ka šāds notikumu scenārijs ir iespējams balstās uz faktu, ka ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) Latvijā ir mazāki nekā ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, par kuras oficiālo dalībnieci Latvija ir kļuvusi no 1. jūlija. Likmes mums ir zemākas, bāze - šaurāka.
Tik tiešām, kopējā nodokļu likme Latvijā ir vien 35%, un Baltijas valstīs tā ir viszemākā. Taču Eiropas mērogā līdz zemākajām likmēm mums vēl ir tālu. ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā ir vismaz 10 valstis, kurās nodokļu slogs ir zemāks nekā Latvijā.
Cita starpā Pasaules Banka piedāvā atcelt vai samazināt ar UIN saistītos atvieglojumus par investīcijām un ziedojumiem. To pašu tā piedāvā izdarīt ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Vēl viens Pasaules Bankas padoms - ieviest progresīvo darbaspēka nodokli - augstākas ienākuma nodokļa likmes tiem, kas saņem lielas algas, un zemas zemu apmaksātiem darbiniekiem. Šī priekšlikuma loģiskais pamatojums slēpjas apstāklī, ka Latvijā bezdibenis, kas šķir turīgos un trūcīgos ir dziļāks, nekā lielākajā Eiropas Ekonomiskās zonas valstu daļā, tai skaitā valstīs, uz kurām emigrē Latvijas iedzīvotāji. Tātad, ja mēs atņemsim bagātajiem un atdosim trūcīgajiem, emigrantu plūsma izsīks, un visi būs laimīgi.
Šeit ir svarīgi divi momenti.
Pirmkārt, progresīvā nodokļu sistēma Latvijā jau pastāv. Pagājušajā gadā tika ieviests, tā saucamais, solidaritātes nodoklis algām virs 4 tūkstošiem eiro. Burtiski nesen Ekonomikas ministrijai nācās konstatēt, ka šādu algu saņēmēju skaits Latvijā ir strauji sarucis.
Otrkārt, Robina Huda tēma Latvijas un Pasaules Bankas attiecībās īsti neiederas - situācija, kurā nabadzīga valsts maksā bagātai starptautiskai organizācijai, ir pretrunā šīs organizācijas padomu būtībai.
Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).