шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Mēs viņus zaudējam

Artūrs Jeresjko | Mēs viņus zaudējam

Ja Latvijas labklājības līmeņa novērtēšanā mēs vadīsimies pēc reāli emigrējošo pilsoņu skaita, nevis mūsu valtsvīru runām svētku reizēs, taps skaidrs, ka 2015. Latvijas ekonomikā bija stagnācijas gads. Pagājušajā gadā valstī ar

katru dienu kļuva par 30 iedzīvotājiem mazāk.

 

Oficiālie dati liecina, ka kopskaitā labākas dzīves meklējumos devās 10,6 tūkstoši mūsu tautiešu. Tas, protams, ir mazāk nekā 2009.un 2010. gadā, kad katru gadu emigrēja 35 tūkstoši, taču vairāk nekā 2014. gadā. Tātad, tendence ir negatīva un depopulācijas tempi pieaug.

Ja pie emigrantiem pieskaita arī tos, kuri 2015. gadā devās viņsaulē, tad, neskatoties uz nelielu jaundzimušo skaita pieaugumu, nāksies konstatēt, ka mūsu mazā Latvija gada laikā ir kļuvusi vēl mazāka. Vēl par 17,1 tūkstoti mazāka. Precīzos skaitļos: šī gada sākumā Latvija palika vien 1 968 957 iedzīvotāju.

Samierināties ar neizbēgamo pilsoņu došanos viņsaulē un uz rietumiem? Paturēt prātā, ka pēdējam aizbraucējam ir jāizslēdz gaisma Rīgas lidostā? It visā vainot nelabvēlīgos politiskos, ekonomiskos, antropoloģiskos un citus apstākļus? Bet kāpēc citi var un prot ne vien saglabāt esošo iedzīvotāju skaitu, bet pat palielināt to?

(Šeit runa nav par Āfrikas valstīm.) Runa ir par mūsu kaimiņiem. Igaunijā 2015. gadā pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā imigrantu skaits pārsniedza emigrantu skaitu, tādējādi kompensējot mirstības rādītāja pārsvaru pār dzimstības rādītāju. Respektīvi, pagājušajā gadā igauņu ir kļuvis vairāk. Šī paša tendence ir vērojama arī Krievijā - 2015. gadā arī Krievijā ir kļuvis par 60 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk. Igaunijā un Krievijā pozitīvais demogrāfiskais saldo attiecībā uz kopējo valsts iedzīvotāju skaitu nav tik liels. Taču šeit svarīgāka ir tendence.

Interesanti, ka tie, kas paliek Latvijā, mēģina viens ar otru uzturēt ciešākus kontaktus. Varbūt mums ir bail palikt vieniem tik tukšā valstī, varbūt vienam ir grūtāk izdzīvot, varbūt tās ir atliktās kāzas, taču fakts paliek fakts - pēdējo gadu laikā ir stabili audzis noslēgto (no 11,2 tūkstošiem 2012. gadā līdz 13,6, tūkstošiem 2015. gadā) un samazinājies šķirto (attiecīgi no 7,3 līdz 5,2 tūkstošiem) laulību skaits.

Lai veicinātu straujāku aizbraucēju atgriešanos mājās, ir jāpanāk uzlabojumi daudzās jomās. Pats par sevi saprotams, ka ir vajadzīgas labi apmaksātas darbavietas. Kādā jēga atgriezties no Stokholmas piepilsētas Rīgas piepilsētā, ja, ņemot vērā mūsu pirktspēju, Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir divas reizes zemāki nekā Skandināvijas valstīs.

Ļoti nozīmīgs ir arī kopējais uzņemējdarbības klimats valstī. Piemēram, pētījumi, kuri ir veltīti ASV un Kanādā dzimušajiem latviešiem apliecina, ka reemigrācijas procesu ļoti bremzē šo tautiešu bailes no lielajiem korupcijas apmēriem Latvijā.

Kopumā: tāpat kā pirms pieciem vai desmit gadiem, Latvijai ir nepieciešama detalizēti izstrādāta valsts migrācijas politika. Par šo politiku daudz runā, bet maz dara.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).