шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Kas nakšņo Latvijas viesnīcās?

Artūrs Jeresjko | Kas nakšņo Latvijas viesnīcās?

Labas ziņas no viesnīcu sektora - šī gada pirmajā ceturksnī ārzemju tūristu plūsma palika IEPRIEKŠĒJĀ līmenī.

 

Lieta tāda, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā Latvijas bija ES prezidējošā valsts, un Rīgai

bija jāuzņem milzīgs komandējumā esošo Briseles ierēdņu skaitu. Konferenču, semināru un pat viena samita dalībnieki no Eiropas daļēji aizvietoja jau ierastos Krievijas tūristus, kuri pagājušogad ļoti cieta no rubļa devalvācijas.

Jaunajā 2016. gadā viesnīcu un restorānu īpašnieki satraukti vēroja ieejas durvis - un ja nu tās neatvērs nedz trūkumā nonākušie Krievijas iedzīvotāji, nedz arī dienesta komandējumā ieradušies eiropieši? Taču nē! Šķiet, ka Latvija joprojām ir ceļotāju pieprasīts galamērķis: 2016. gada pirmais ceturksnis uzrādīja 2,5% lielu ārvalstu viesu skaita pieaugumu vietējās viesnīcās. Katrs no viesiem šeit uzturējās vidēji 2,1 diennakti.

Kopumā 2016. gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas viesnīcās pārnakšņoja 240,5 tūkstoši ārzemnieku. Pirmajās rindās ir Krievijas iedzīvotāji, kuru skaits gada laikā pat pieauga līdz 46 043 cilvēkiem salīdzinājumā ar 2015. gada pirmā ceturkšņa 44 619. Šis kāpums sastāda 3,2 procentus, un, ja vēl pieskaita viesnīcā pavadīto nakšu skaitu - visus 6%.

Krievijas tūristu skaita pieaugums ir interesants rādītājs uz vājā rubļa un izteiktās Krievijai no Latvijas valsts varas pārstāvju puses veltītās kritikas fona. Tad kāpēc Krievijas iedzīvotāji tomēr brauc pie mums? Daļēji to var skaidrot ar to, ka KF pilsoņi jau ir pieraduši maksāt 70-80 rubļus par vienu eiro. Daļēji ar to, ka Latvijas ārlietu ministra un viesnīcu direktoru attieksme pret ceļotājiem no Krievijas tomēr ir ļoti atšķirīga. Turklāt Latvijas tūrisma biznesam ir ļoti paveicies, ka Krievijas pilsoņiem pašlaik nav pieejamas tik ļoti iecienītās Turcija un Ēģipte, kā arī tas, ka Rīga salīdzinājumā ar Parīzi un Londonu tomēr ir dzīvošanai lēta pilsēta (ja jau Rīga ir mazā Parīze, tad arī cenām šeit ir jābūt zemākām).

Otro un trešo vietu dala igauņi un lietuvieši. Gan vieni, gan otri Latvijā ir pārnakšņojuši 27,4 tūkstošus lielā skaitā. Taču lietuvieši savās gultiņās uzkavējās nedaudz ilgāk - 42,8 tūkstoši nakšņojumu salīdzinājumā ar igauņu 39,8 tūkstošiem viesnīcā pavadīto nakšu skaitu.

Citu valstu tūristu vidū, kuri pārnakšņoja Latvijā nedaudz mazākos daudzumos, var izcelt strauju intereses zudumu no beļģu (-34,6%), holandiešu (-22,9%), čehu (-20,8%) un poļu (-15,9%) puses. Šķiet, šo tautību pārstāvjiem Latvija pagājušā gadā bija interesanta tieši tās ES prezidentūras dēļ. Nav prezidentūras, nav arī vēlmes apmeklēt Latviju.

Toties mūs iepriecināja japāņi un ķīnieši. Viņu Latvijas viesnīcās kļuva par attiecīgi 57,9 un 42,7 procentiem vairāk. Vienīgi žēl, ka absolūtajos skaitļos izteiktais japāņu (2 534) un ķīniešu (1 968) tūristu skaits tomēr ir krietni mazāks par tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr šajā gadījumā tendence ir svarīgāka par cipariem. Šādos tempos ceļotāji no Ķīnas un Japānas piecu gadu laikā panāks un apsteigs mūsu lietuviešu un igauņu kaimiņus.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).