шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Par iespējām un vajadzībām

Artūrs Jeresjko | Par iespējām un vajadzībām

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka. Pagājušajā gadā cilvēkam galu savilkšanai bija nepieciešami 483 eiro  jeb par 31 eiro (6,7%) vairāk nekā vēl vienu gadu iepriekš.

 

Interesanti, ka cenas kā tādas Latvijā

gandrīz nav augušas, toties ievērojami ir augušas mūsu vajadzības. Ņemot vērā to, ka pie iepriekš minētājiem 483 eiro statistiķi nonāca iedzīvotāju aptaujas rezultātā, kā arī to, ka pie nemainīgajām cenām darba algas gada laikā pieauga par 7-8%, var izdarīt secinājumu, ka šīs jaunās vajadzības ir skaidrojamas ar subjektīviem faktoriem. Ne jau dzīve Latvijā ir objektīvi sadārdzinājusies, bet gan priekšstati par normālu dzīvi ir mainījušies, līdzi nesot arī lielāku minimālo naudas summu, kurai, pēc mūsu ieskatiem, vajadzētu nodrošināt mums normālu eksistenci. Respektīvi, jo vairāk mums jau ir, jo vairāk vēl vajag.

Jautājums par to, cik tad konkrēti ir nepieciešams pilnai laimei, ir relatīvs. Kirgīzijas iedzīvotāji, kuru alga ir nepārsniedz 100 dolārus, paskatoties uz Latvijas iedzīvotājiem, kuriem, redziet, vajag 483 eiro vienam ģimenes loceklim, nodomās, ka mums jumtiņš ir nedaudz nobraucis. Savukārt Luksemburgas pilsoņi ar savām minimālajām algām 1 700 eiro apmērā par mūsu minimālismu var tikai nošausmināties.

Cita lieta, ka šie 483 eiro, kuri raisa (kirgīzos) skaudību, bet (Luksemburgas iedzīvotājos) zināmu žēlumu, eksistē vairāk mūsu prātos. Tā ir summa, kura mums katram ir nepieciešama, nevis reāli atrodama Latvijas iedzīvotāju kontos un kabatās. Saskaņā ar oficiālajiem datiem reālā vidusmēra Latvijas pilsonim pieejamā summa ir 387 eiro.  Tātad, starpība starp vēlamo un pieejamo ir 96 eiro mēnesī. Pat tad, ja mēs pieskaitīsim iedzīvotāju neoficiālos ienākumus - kuri oficiālajā statistikā, protams, nav atrodami - varam konstatēt, ka finansiālās attiecības ģimenēs nav diezko harmoniskas.

Taču mums ir iemesls būt arī nedaudz optimistiem. Pietiekami strauji palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem ikdienas tēriņi - lielākā vai mazākā mērā - galvas sāpes vairs nesagādā. Līdz ar to samazinās to cilvēku skaits, kuriem šie tēriņi ir nepaceļama nasta.

Katrā ziņā tieši šādus secinājumus var izdarīt no kārtējās iedzīvotāju aptaujas. 2013. gadā ar saviem ikdienas tēriņiem ar grūtībām tika galā 85,2 procenti Latvijas iedzīvotāju, 2015. gadā - 77,7 procenti. Turklāt visstraujāk ir samazinājies to iedzīvotāju skaits (no 27 līdz 16,9 procentiem) , kuriem šie tēriņi sagādā lielas (!) grūtības.

Savukārt to cilvēku skaits, kuri samērā viegli atrod līdzekļus savām ikdienas vajadzībām arvien palielinās - no 14,8 procentiem 2013. gadā līdz 22,2 procentiem 2015.

Grūti spriest, vai dzīvot paliek jautrāk, bet, šķiet, ka vieglāk gan.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Jeresjko Artūrs (Ересько Артур).