шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | No kurienes Latvijā rodas tūristi?

Artūrs Jeresjko | No kurienes Latvijā rodas tūristi?

Bravūrīgie statistikas dati par to, ka Latviju apmeklējušo tūristu skaits 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. ir audzis par 9,5%, papētot tos nedaudz sīkāk, zaudē savu spozmi.

 

Tikai viena trešdaļa no

6,8 miljoniem ārvalstu ceļotāju uzkavējās Latvijā ilgāk par vienu diennakti. Pārējie 5 miljoni Latvijas gaisu ieelpojušo vienkārši izmantoja to kā tranzītvalsti.

Daudzos gadījumos tie bija lidmašīnu pasažieri, kuri šeit pārsēdās no vienas lidmašīnas otrā.

Vai arī igauņi un lietuvieši, kuri savu nacionālu aviokompāniju zaudēšanas rezultātā ir spiesti uzturēt saikni ar ārpasauli ar Latvijas galvaspilsētas palīdzību. Ceļotkārie igauņu un lietuviešu "tūristi" kopā veido gandrīz 60% no Latviju apmeklējušo tūristu skaita (lietuvieši - 38,6%, igauņi - 19,4%).

Tas, protams, ir labi ka igauņi un lietuvieši brauc uz Rīgu un pa ceļam no robežas līdz lidostai atstāj savu naudiņu kafijas automātos un degvielas uzpildes stacijās, taču Latvijas viesnīcu, restorānu īpašniekiem un gidiem no tā nav ne silts, ne auksts.

Patiešām ilgi Latvijā uzkavējās ceļotāji no ASV (vidēji 8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Lielbritānijas (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Cita lieta, ka anglosakši pie mums ieradās vien dažu tūkstošu, toties slāvi - simtiem tūkstošu lielā skaitā. Tādēļ nebūtu jābrīnās, ka visvairāk naudas Latvijā pagājušajā gadā atstāja tūristi no Krievijas - katrs piektais eiro, kurš ieceļoja pie mums ar tūrisma vīzu, ieradās kāda Krievijas pilsoņa kabatā. Absolūto skaitļi izteiksmē tie būs aptuveni 150 miljoni eiro.

Interesanti, ka Krievijas pilsoņi ir iztērējuši šeit visvairāk naudas pat neskatoties uz to, ka 2015. gadā viņi apmeklēja Latviju 2,3 mazākā skaitā nekā igauņi un 4,7 mazākā nekā lietuvieši. Un šie dati vēlreiz vēlreiz apliecina, ka Latvijas daiļums mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņus īsti neinteresē - galvenais ātrāk tikt iekšā lidmašīnā, un prom tālēs zilajās tērēt savu naudiņu kaut kur citur.

Runājot par šī gada prognozēm, ir jāņem vērā vairāki faktori.

Pirmkārt, vajadzētu samazināties to tūristu-viendienīšu skaitam, kuri ierodas Latvijā ar vienu vienīgu mērķi - iesēsties lidmašīnā lidostā "Rīga". Līdz gada beigām Latvijas nacionālā aviokompānija plāno iegādāties līdz pat 7 jaunām, Kanādā ražotām Bombardier CS100 lidmašīnām, tādējādi būtiski palielinot tiešo pārlidojumu skaitu no Tallinas un Viļņas.  Tādēļ Lietuvas un Igaunijas ceļotājiem vairs nebūs jābrauc uz Rīgu, un mūsu tūrisma statistika izskatīsies nedaudz blāvāk.

Otrkārt, atšķirībā no 2015. gada, šogad Latvija vairs nepilda ES prezidējošās valsts pienākumus. Tātad strauji samazināsies arī dienesta komandējumā esošo Eiropas birokrātu skaits.

Ja runa ir par ceļotājiem no Krievijas, to skaits varētu pat pieaugt. Nepieejamā Turcija un Ēģipte, kā arī diezgan augstās Dienvideiropas cenas nostāda Latviju patiešām izdevīgās pozīcijās - nav pārāk dārgi, nav pārāk tālu, turklāt iespējams  komunicēt krievu valodā. Protams, klāt nāk arī Latvijā dzīvojošie radi un draugi.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju - par 9,5% vairāk nekā 2014. gadā.

Vislielākais ceļotāju skaits ieradās no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3%) un Zviedrijas (4,9%).

Ārvalstu ceļotāju kopējie izdevumi Latvijā (atskaitot transporta izdevumus) 2015. gadā sastādīja 742,2 milj. eiro jeb par 73,7 milj. eiro (11%) vairāk nekā 2014. gadā, Ceļotāji, kuri pavadīja Latvijā vien dažas dienas, iztērēja šeit 540,8 milj. eiro jeb par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā.

Pagājušajā gadā 2 miljoni ārzemju tūristu uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt 33,5% no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Vidēji viņi pavadīja Latvijā četras diennaktis (2014. gadā - 4,2), diennaktī vidēji tērējot 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā 2014. gadā).

Visvairāk naudas Latvijā pagājušogad iztērēja ceļotāji no Krievijas (18,1%), Lietuvas (9,9%) un Vācijas (9,8%), bet vidēji diennaktī visvairāk norvēģi (114,3 eiro), somi (107,9 eiro), austrieši (106,2) un dāņi (99,2 eiro).

30,3% ieradās Latvijā atpūsties, 16,2% - apciemot draugus un radus, bet 11,7% - darba darīšanās.

Lielākā daļa - 67,5% - ieradās ar sauszemes transportu, 26,2% - ar gaisa, 5,1% - ar jūras, bet 1,3% - ar dzelzceļa.

2015. gadā 60,3% ārvalstu ceļotāju nakšņoja viesnīcās un citās naktsmītnēs, bet 33,2% - pie draugiem un radiem.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).