шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Zaudētais miljards

Artūrs Jeresjko | Zaudētais miljards

Divu gadu ilgais sankciju un atbildes sankciju karš ir visai bēdīgi ietekmējis Latvijas ekonomiku. Atsevišķi aprēķini liecina, ka Latvija jau ir zaudējusi 1 miljardu eiro, un tās vēl ne tuvu nav

beigas.

 

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju. Martā ES pieņēma lēmumu par to pagarināšanu līdz šī gada 15. septembrim, un, visticamāk, sankciju karš ievilksies vēl uz vienu gadu. Savukārt Krievija 2014. gada 6. augustā, atbildot uz embargo, aizliedza ievest savā valstī no rietumiem daudzus agrārās un pārtikas produktus. Tādā veidā no Krievijas plauktiem pazuda piena un gaļas produkcija no Latvijas.

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija lēš, ka embargo rezultātā Eiropas partneri ir cietuši aptuveni 100 mljrd. eiro lielus zaudējumus. Kopējie Krievijas zaudējumi ir četras reizes mazāki – aptuveni 25 mljrd. eiro.

Ieguvējas šajā karā ir KF kaimiņvalstis: Vidusāzijas republikas, Ķīna, Kaukāza republikas un Baltkrievija.

Diemžēl Latvija (tieši tāpat kā Lietuva un Igaunija) Eiropas valstu vidū Krievijas veto pasākumiem bija gatava vismazāk. Piemēram, gandrīz tūlītēju fiasko cieta krāšņais Rīgas un Latvijas mārketinga projekts "Rižskijie dvoriki" Maskavas lielveikalu tīklos "Perekrjostok" un "Ašan".  Savukārt 2015. gada vasarā Rospotrebnadzor novāca no šo un citu lielveikalu plauktiem Latvijā ražotos zivju konservus.

Neskatoties uz abpusējām sankcijām, Krievija ir un paliek viens no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības un ekonomikas partneriem ārpus eirozonas, kura daļa 2015. gada eksporta kopapjomā veidoja 9,7%, bet importā – 10,6%. 2015. gada galīgie dati liecina, ka Latvijas un Krievijas divpusējais preču apgrozījums ir samazinājies par 45% jeb no 13,5 līdz 7,417 miljardiem eiro.

Arī šī gada prognozes nav īpaši optimistiskas. Taču šajā gadījumā lielāko daļu Latvijas eksportētāju zaudējumu un iespējami negūtās peļņas izraisīs nevis Krievijas embargo, bet gan negatīvie KF un ES attīstības ekonomiskie un monetārie faktori.

Latvijas Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijas eksportam nodarītie tiešie zaudējumi 2014. gadā veidoja gandrīz 80 milj. eiro, bet 2015. gadā – vairāk nekā 120 milj. eiro. Tātad, summāri aptuveni 200 milj. eiro.

Taču eksistē arī netiešie zaudējumi, kuri ir saistīti galvenokārt ar rubļa devalvācijas efektu. Un šo zaudējumu apmērs ir krietni lielāks nekā sankciju radītais. Aptuvenie dati liecina, ka četros gadījumos no pieciem Latvijas eksporta apjoma kritums ir saistīts ar strauju rubļa devalvāciju, kura rezultātā krasi samazinās Krievijas uzņēmumu un iedzīvotāju maksātspēja. Un tikai vienā gadījumā no pieciem ir vērojams tiešs KF ieviestā pārtikas produktu embargo efekts.

Tātad, summējot tiešos un netiešos Latvijas ekonomikai sankciju kara rezultātā nodarītos zaudējumus, varam konstatēt, ka tā jau ir zaudējusi aptuveni 1 miljardu eiro jeb aptuveni 2% no IKP gadā.

Citiem vārdiem sakot, Latvijas ekonomiskā izaugsme gadā varētu būt vērojama vidēji nevis pašreizējo 3, bet gan 5 procentu apmērā.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).