Print this page
Artūrs Jeresjko | Kur pazūd eksports

Artūrs Jeresjko | Kur pazūd eksports

Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gada janvārī Latvijas eksporta apjomi ir samazinājušies par 10,9%, bet importa par 12,2%

 

Pats par sevi saprotams, ka Latvijas eksports joprojām ir pakļauts lētāku izejvielu

izraisītajam eksporta cenu kritumam. Piemēram, Brent naftas cena janvārī bija vidēji par 26% zemāka nekā gadu iepriekš. Cenu kritums ir skāris arī metālus un pārtikas produktus.

Eksporta kopapjoms lielā mērā ir samazinājies tādēļ, ka ir sarukuši tirdzniecības apjomi ar trešajām valstīm, piemēram, ar Latvijai ekonomiski tik ļoti nozīmīgo Krieviju.

Tās īpatsvars Latvijas eksportā no decembra 9,7% ir nokritis līdz janvāra 5,2%. Vissmagāk ir klājies alkoholam. Tai pat laikā Krievijas īpatsvars Latvijas importa kopapjomā ir palielinājies līdz 12,5%, kas lielā mērā ir skaidrojams ar faktu, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei janvārī jau tradicionāli tiek piegādāts vairāk dabasgāzes.

Ārējās tirdzniecības apjomu samazināšanās Latvijai nepārprotami ir nepatīkams signāls, kas liecina par joprojām izteikti negatīvo Krievijas ietekmi, kā arī neļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos. Visticamāk, gada laikā situācija ar Latvijas eksportu pakāpeniski stabilizēsies, taču uz eksporta apjoma pieaugumu labāk necerēt.

Papētot lielākās preču grupas, var konstatēt, ka janvārī joprojām auga pārtikas produktu (+13%, daļēji pateicoties rekordlabajai graudaugu ražai), kā arī koksnes izstrādājumu (+1%) eksports, savukārt mašīnu un iekārtu eksports samazinājās par 28%. Pagājušajā gadā šīs preču grupas rādītāji uzlabojās, pateicoties elektronikas preču reeksportam, taču izskatās, ka pēdējā laikā arī šie apjomi ir būtiski samazinājušies.

Eksporta apjoma kritums skaidri parāda, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad Latvijas valdībai  būs jātiek galā ar vēl lielākiem izaicinājumiem, lai panāktu valsts ekonomisko izaugsmi, un tiem ir pienācīgi jāsagatavojas. Uz šāda veida problēmām norāda arī Latvijas Bankas jaunākās prognozes: IKP pieaugums iepriekš prognozēto 2,7% vietā ir sagaidāms vien 2,3% līmenī. Taču Finanšu ministrija joprojām nevēlas atkāpties no kārotajiem 2,7%

Cerību ievieš jaunākās ES izskanējušās prognozes par ekonomikas izaugsmes tempu pieaugumu. Turklāt lielais Eiropas Centrālās bankas (kura konsekventi īsteno kvantitatīvās mīkstināšanas politiku) piesolītais lētās naudas apjoms varētu uzlabot gan uzņēmēju, gan arī patērētāju garastāvokli.

Pastāv arī cerība, ka šogad ekonomiskie rādītāji Krievijā ja ne uzlabosies, tad vismaz paliks iepriekšējā līmenī. Taču par Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām drīzāk ir jārunā ar politiķiem.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).