шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Bankas slīkst naudā

Artūrs Jeresjko | Bankas slīkst naudā

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās aizvien pieaug. Un ar šo līdzekļu izvietošanu saistītā problēma joprojām ir aktuāla. Nedz uzņēmumi, nedz arī mājsaimniecības rindā pēc kredītiem nestāv.

 

Būtu nepareizi apgalvot, ka jauni

aizdevumi netiek izsniegti vispār, taču to apjoms joprojām nespēj kompensēt dzēstos kredītus.

Mājsaimniecību sektorā par šķērsli kalpo diezgan zemie ienākumi - kuri tādi ir lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju - kā arī no ''treknajiem gadiem'' līdzpaņemtās kredītsaistības.

Uzņēmumu sektorā situāciju negatīvi ietekmē vēl neuzsāktais jaunais ES fondu plānošanas periods.

Klāt nāk arī palielā ekonomikas pelēkā zona, kura traucē abām potenciālajām kredītņēmēju grupām pieprasīt aizdevumus, tādēļ to daļa Latvijas banku nozares struktūrā samazinās.

Visi iepriekš minētie faktori ir saglabājuši banku nozares kredītportfeli gada šķērsgriezumā praktiski tajā pašā apjomā, ja neskaita 0,1% lielu pieaugumu laikā periodā no 2014. gada nogales līdz 2015. gada beigām.

Pozitīvs rezultāts šo 12 mēnešu laikā ir iegūts, galvenokārt pateicoties nerezidentu kreditēšanas segmentam. Šis portfelis ir ''pieņēmies svarā'' par 9,9%. Taču šī rādītāja uzlabošanu diezgan lielā mērā ir ietekmējušas eiro/dolāra kursa svārstības, nevis pašu banku un to klientu aktivitāte.

Izmaiņas rezidentu kredītportfelī bija prognozējamākas - tā apjomi stabili samazinājās no ceturkšņa uz ceturksni. Tautsaimniecībai izsniegto aizdevumu atlikums gada laikā saruka par 0,3%.

Runājot par lielākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, visbūtiskākais kredītportfeļa samazinājums ir novērots celtniecības nozarē (-4,6%), vairum un mazumtirdzniecībā (-4,5%), kā arī nekustamo īpašumu darījumu sektorā (-3,4%).

Arī mājsaimniecību sektorā kredītu atlikums turpināja stabili rukt, gada laikā samazinoties par 4,2%. Ģimenēm ar bērniem izstrādātā valsts programma mājokļa iegādei nav spējusi lauzt kopējo tendenci. Taču bez šīs programmas kopaina būtu vēl bēdīgāka.

Un kas notiek ar bankas ieguldījumiem? Neskatoties uz to, ka depozītu procentu likmes ir nulles vai gandrīz nulles apmērā, Latvijas bankas teju vai peldas naudā. Ieguldījumu atlikums gada laikā ir palielinājies par 4,8% un sasniedzis 23,256 mljrd. eiro. Pieaugums mājsaimniecību un privāto nefinanšu organizāciju (rezidentu) sektorā ir attiecīgi 6,4% un 10,3%.  Kopsummā rezidentu segmentā ir piesaistīti 10,838 eiro jeb 46,6% no kopējās Latvijas banku kontos uzkrātās summas.

No nerezidentiem piesaistītais līdzekļu apjoms ir lielā mērā atkarīgs no eiro/dolāra kursa svārstībām, jo lielākā daļa ārvalstu klientu ieguldījumu Latvijas bankās ir denominēti ASV valūtā. Piemēram, dolāra kursa kritums decembrī uzreiz samazināja šajā segmentā piesaistīto līdzekļu bilances vērtību. Taču kopumā valūtas faktors šogad ir nesis labumu.

2015. gada decembra beigās nerezidentu ieguldījumu atlikums Latvijas bankās bija 12,417 mljrd. dolāru, uzrādot 8,3% pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā. Nerezidentu daļu (53%) veido Eiropas Ekonomiskās zonas (18%), NVS (9,2%) un pārējo valstu (26,2%) klientu līdzekļi.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).