шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Latvijas trūcīgie: kas viņi ir? cik viņu ir?

Artūrs Jeresjko | Latvijas trūcīgie: kas viņi ir? cik viņu ir?

CSP pārvaldes paziņojums par strauju trūcīgo skaita samazināšanos atgādina kādu senu anekdoti:

 

Politiķis izsauc pie sevis burvi un saka:

- Izdari tā, lai valstī vairs nebūtu nabago!

Pēc kāda brīža

durvīs parādās šausmu pārņemta sekretāre kliegdama:

- Ārprāts, visi nabagi ir nomiruši!

 

Izlasot CSP atskaiti, jautājums tomēr palika atklāts - vai mūsu trūcīgie iedzīvotāji kļūst pārtikušāki vai vienkārši nomirst? Jebkurā gadījumā viņu skaits turpina rukt. Tā, 2014. gadā trūcīgie iedzīvotāji veidoja 19,2, bet 2015. gadā 16,4% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Taču joprojām ir liela to cilvēku daļa, kuri riskē nonākt šajā kategorijā. Apkopojot 2014. gada datus, CSP konstatēja, ka tik mazā valstī kā Latvija nabadzības riskam ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9% iedzīvotāju.

Ir vēl viena lieta, kuru var secināt no CSP pētījumiem. Lai nenonāktu trūkumcietēju kategorijā, nevajadzētu darīt sekojošas lietas: a) novecot; b) dzemdēt; c) šķirt laulību; d) zaudēt darbu.

Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem vecumā grupā virs 65 gadiem šī riska koeficients ir 34,6%. Vēl lielāks tas ir vientuļajiem pensionāriem - 67,4%.

Ļoti riskē arī nepilnas ģimenes, kurās bērnu audzina tikai mamma - 37% šādu ģimeņu balansē uz ļoti liela trūkuma robežas.

Bezdarbnieku nabadzība ir paredzama lieta. Šajā, diemžēl tik ļoti skaitliski lielajā, iedzīvotāju grupā nabadzības riskam ir pakļauti 55%.

Kādā finanšu bedrē var iekrist visi tie, kurus Latvijā var uzskatīt par trūcīgiem, un vai ir arī cilvēki, kuri tikai izliekas tādi esam? Bagātības un nabadzības jēdziens ir visai relatīvs: kaut kādā Madagaskarā ar 100 eiro mēnesī jūs būsiet diezgan labi nodrošināts, savukārt tādā Luksemburgā arī 2 000 eiro līdzi nāk nabadzības piegarša.

Lai visi termini būtu skaidri, Latvijā ir radīta sava iedzīvotāju finansiālā nodrošinājuma skala. Piemēram, ''finansiāli ļoti nenodrošināts'' ir tāds Latvijas iedzīvotājs, kurš nevar atļauties vismaz četras no deviņām zemāk redzamajām darbībām:

1) samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem,

2) samaksāt par apkuri,

3) atļauties neparedzētus tēriņus,

4) atļauties vismaz vienu reizi divās dienās apēst kādu gaļas vai zivs produktu,

5) atļauties vismaz vienu nedēļu garu atvaļinājumu gadā,

6) iegādāties vieglo automašīnu,

7) iegādāties veļasmašīnu,

8) iegādāties krāsaino televizoru,

9) iegādāties telefonu.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).