шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Ar ko beigsies rubļa un naftas cenu svārstības?

Artūrs Jeresjko | Ar ko beigsies rubļa un naftas cenu svārstības?

Gads iesākās ar ''turbulenci'' pasaules finanšu tirgos, un tā joprojām turpinās, sagādājot investoriem arvien jaunus nepatīkamus pārsteigumus. Viens no jaunākajiem ir krasi pieaugusī korelācija starp naftas cenām un augsta riska aktīvu

(pirmkārt, jau akciju) kotējumiem attīstītajās valstīs.

Teorētiski zemākām degvielas cenām būtu jābalsta attīstīto valstu ekonomika (šīs valstis kā likums ir naftas neto — importētāji). Taču praksē ASV investori sāka uztvert joprojām krītošās cenas, kuras tūlīt sasniegs savu zemāko punktu 12 gadu laikā, kā šī izšķirošā tirgus segmenta (un arī citu no tās atkarīgo ASV ekonomikas sektoru, tai skaitā finanšu) disbalansa pazīmi, tieši tāpat skatoties  uz aizvien pieaugošajām naftas ieguves problēmām ASV teritorijā.

Ja mēs runājam par rubli, tad šīs valūtas svārstības janvārī kopumā korelēja ar naftas cenu izmaiņām, starpība vien tā, ka pēdējā laikā naftas kotējumi kā likums krita straujāk nekā rublis. Kopš gada sākuma Brent naftas maisījuma cena ir samazinājusies par 18% - no 38 līdz 31,4 USD/bar (pagājušās nedēļas sākumā tā bija zem 28 USD/bar). Savukārt rublis attiecībā pret ASV dolāru šajā pasā laika periodā ir zaudējis 10% (nokrītot no 73 līdz 80), un 21. janvārī sasniedzot savu absolūto minimumu jeb 86 rubļus pret vienu dolāru.

Taisnības labad ir jāpiebilst, ka janvāra beigās naftas cenas gandrīz jau atgriezās pie saviem gada sākuma rādītājiem. Piemēram, Brent maisījums 28. janvārī pārkāpa 36 USD/bar atzīmi pēc tam, kad Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka februārī iespējams notiks visu naftas ieguves valstu pārstāvju tikšanās. Līdz ar naftas cenām pie savām izejas pozīcijām devās arī rublis, sasniedzot 76 rubļus par dolāru.

Neskatoties uz naftas un valūtas tirgos vērojamo pieaugušo volatilitāti, ''Bank Rossii'' turpināja saglabāt apbrīnojamu mieru, taču tā pārstāvja 20. janvārī sniegtie komentāri par rubļa tuvošanos fundamentāli pamatotiem līmeņiem no tirgus puses tika uztverti kā CB nevēlēšanās atbalstīt esošo kursu ar intervencēm vai naudas un kredītu politikas pasākumiem un izraisīja vēl lielāku rubļa kritumu.

''Pārāk centīga'' rubļa kursa stiprināšana (attiecībā uz naftas cenām) draud vēl vairāk padziļināt ar valsts budžetu (jo budžets tika sagatavots, par pamatu ņemot naftas markas Urals cenu 3 165 RUB/bar, kas no pašreizējās atšķiras par gandrīz 40%) un īslaicīgu ārējās tirdzniecības saldo samazināšanos saistītās problēmas. Tā kā CB turpina konsekventi ievērot rezervju neaizskaramības principu, tad ir pilnīgi loģiski, ka viskritiskākajā brīdī visām intervencēm bija tīri verbāls raksturs, kas ir attiecināms arī uz komentāriem par to, ka iespējams ir jāatjauno obligātā valūtā gūto ieņēmumu daļējas pārdošanas prakse un jāsasauc komercbanku pārstāvji uz ārkārtas sēdi. Ņemot vērā to, ka regulatora mērķis tomēr ir inflācijas samazināšana, bet maksājuma bilances tekošā konta stabilitāti nodrošina reālo algu samazinājums par teju vai divciparu skaitli un valdības spertie soļi masu tūrisma un atsevišķu pārtikas preču kategoriju importa ierobežošanā, var izteikt pieņēmumu, ka CB nav ieinteresēta rubļa kritumā zemāk par psiholoģiski nozīmīgo 90 rubļu atzīmi.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).