elektrības cenas 2015. gadā pieauga par veseliem 28%. Ja 2014. gada situācija saglabātos 2015. gada līmenī, respektīvi, elektroenerģijas rēķinus kontrolētu (un subsidētu) valsts, tad Latvijā būtu novērojama deflācija (-0,7%). Tādā gadījumā mēs atkārtotu pagājušā gada Lietuvas (-0,9%) un Igaunijas (-0,5%) scenāriju.

Taisnības labad jāpiebilst, ka summārie komunālo pakalpojumu rēķini Latvijā pieauga daudz lēnāk nekā elektrības cenas - vien par 3,5%. Komunālo maksājumu kāpumu bremzēja lētāka nafta, un šis apstāklis konkrēti Latvijā veicināja gāzes (-5,2%) un apkures (-8,2%) tarifu samazināšanos.

Naftas cenu kritums vistiešākā veidā ietekmēja arī Latvijas DUS pārdotā benzīna un dīzeļa cenas. Pagājušā gada laikā šie cipari saruka vidēji par 14,4%.

Savukārt pārtikas produktus varēja iegādāties par 1,3% lētāk, te gan jāatzīmē, ka cenu dinamika dažādās produktu grupās bija ļoti atšķirīga. Piemēram, piena un piena produktu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 9,2% (daļēji pārprodukcijas, tātad arī iepirkuma cenu samazināšanās Eiropā un ES kvotu atcelšanas rezultātā, daļēji Krievijas embargo dēļ). Kafija un tēja, gluži otrādi, kļuva par 7,2% dārgākas, un šeit sava ietekme, visticamāk, ir pagājušā gada eiro vērtības kritumam attiecībā pret ASV dolāru (vidēji par 20%), jo par šīm precēm galvenokārt tiek maksāts ASV valūtā.

Kopumā gada beigās preces izrādījās par 0,7% procentiem lētākas nekā gada sākumā. Savukārt pakalpojumu cenas, pateicoties pārliecinošam algu palielinājumam, pieauga par 2,6%.

Jaunajā gadā inflāciju bremzējošās pasaules cenas izejvielām pakāpeniski zaudēs savu ietekmi, savukārt patēriņa cenu pieaugumu veicinās tādi ārējie faktori kā straujš algu palielinājums (kas vienmēr veicina arī pakalpojumu cenu kāpumu) un augstāks alkohola un naftas produktu akcīzes nodoklis. Tiesa gan, naftas cena ir nolaidusies zemāk nekā sākotnēji tika prognozēts, un, visticamāk, tur vēl diezgan ilgu laiku arī paliks.

Pašreiz inflācija saglabājas savā zemākajā punktā. Zemās izejvielu cenas un tikpat zemā ekonomiskā aktivitāte pasaulē to dabiski ierobežos. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka inflāciju šogad atdzīvinās izmaiņas nodokļu sistēmā.

Taču jebkurā gadījumā nav jābaidās, ka tuvākajā laikā inflācija varētu apdraudēt tālāko pirktspējas pieaugumu. Patēriņa cenas šogad diez vai uzkāps par iepriekš prognozētajiem 1,5%, visticāmāk, šis kāpums būs tuvāk 1% atzīmei.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).