шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties

Artūrs Jeresjko | Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties

Ar iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) bagātāka Latvija nekļuva. Toties tagad mūsu valdībai būs pieejami labākie pasaules analītiķi. Katrā ziņā tā mums pirms pusgada - skaidrojot Latvijas nepieciešamību integrēties

OECD - solīja gan tie, kas atbalstīja iestāšanos, gan arī tie, kas mūs uzņēma.

 

Un šo to esam jau sagaidījuši. Latvijas valdība ir saņēmusi starptautiskās skolēnu novērtējuma programmas (PISA) apskatu, kurā 72 pasaules valstīs tika vērtētas devītās klases skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs.

Kā tad klājas mūsējiem? Diemžēl uz vispārējā fona viduvēji. Nav vērojams progress arī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Dabaszinātnēs Latvijas skolēnu zināšanas tuvojas vidējam OECD pētījuma līmenim (490 punkti), un tā ir 31. vieta. Savukārt lasīšanā un matemātikā Latvijas skolēni nesasniedz pat vidējos OECD rādītājus.

Lai gan Latvijas skolēni pārspēj savus Lietuvas un Krievijas vienaudžus, Igaunijas skolēnu rezultāti tomēr ir krietni labāki - mūsu ziemeļu kaimiņi ir vienā grupā ar pasaules līderiem (Singapūru, Japānu, Ķīnu un Somiju).

Tā, OECD vērtējumā katrs 15 Latvijas skolēns nav pietiekamā apjomā apguvis lasīšanas prasmes, matemātiku un dabaszinātnes - Igaunijā tas ir sakāms par katru 20 skolēnu. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trijās jomās ir tikai 8% Latvijas skolēnu, un tas ir krietni zemāks rādītājs, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju (20%) vai vidējo OECD pētījuma rādītāju (15%).

Nāksies atzīt, ka ''lēnīgie'' igauņi ir spējuši daudz ātrāk un veiksmīgāk reformēt savu izglītības sistēmu, piesaistot un atbalstot motivētus pasniedzējus, optimizējot skolu tīklu un uzlabojot izglītības programmas un mācību metodes.

Nav, protams, pārāk patīkami, ka mūsu kaimiņi ir izrādījušies veiklāki arī izglītības jomā. No otras puses: var teikt, ka Latvijai ir paveicies: lai smeltos veiksmīgu pieredzi, nav jābrauc aiz trejdeviņām jūrām - uz Singapūru vai Japānu. Reformu metodoloģija ir tepat netālu - tikai dažu simtu kilometru attālumā no Rīgas.

Taču, lai saprastu, kas vispār būtu jādara, nebūs obligāti jādodas pat šajā īsajā braucienā. Pareizā recepte ir labi zināma arī Rīgā. Sabiedrībai būtu jāizvirza izglītības sistēmai stingrākas prasības, savukārt politiķiem un valsts vadītājiem jāsāk daudz aktīvāk strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas. Piemēram, aktīvāk iesaistot izglītībā privāto sektoru, uzlabotos arī mācību materiāla saikne ar reālo dzīvi.

Kvalitatīva izglītības sistēma nav iedomāja bez spējīgiem un motivētiem pasniedzējiem. Skolotāja profesijai ir jāatgūst savs prestižs.

Nevarētu teikt, ka šajā virzienā nekas netiek darīts. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu atalgojuma reformu ir paredzēts palielināt skolotāju ienākumus.  Tomēr šeit runa ir a) ''par vidējo temperatūru" - neliels, bet visumā diezgan būtisks pasniedzēju skaits, daļu no saviem ienākumiem zaudēs. Un b) šī izglītības reforma tiek virzīta uz skandālu un savstarpēju apvainojumu fona, nevarot saprasties ministrijai, skolām un citu politisko partiju pārstāvjiem. Latvijā acīmredzami trūkst pārdomātas komunikācijas starp reformatoriem un sabiedrību, un tas lielā mērā nivelē Latvijas izglītības sistēmai nepieciešamo pārmaiņu nozīmi.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).